"Krīvu Krīvs" Fricis Brīvzemnieks(1846-1907)
Latvju zemē veļu laikā,
Klusums svēts kad valda dabā,
Sirmie ozoli tad stāsta,
Sirmu teiku tautai glabā.
Latvju gari drūmi strādā -
Ranta, skalda, nes un kārto -
Svētie koki, rau kā veļas,
Ceļas diženajā sārtā.
Krīvu krīvs jau diezgan mācīj's,
Diezgan svētīj's, slavēj's, rājis,
Grib uz mājām, grib pie dieviem,
Ko tas mūžam sludinājis.
Tam par nemirstīgu slavu
Tautas bērni diženaju
Taisa sārtu - ziedotājam,
Lai nes ziedu pēdīgaju.
Lai neviena sveša mēle
Tautai nepārmestu lēti.
Kā tas liekuls sludinājis
To, ko pats nav ticēj's svēti.
Kāpj pats sārtā sirmais vectēvs,
Svētī latvjus prieka jūsmām.
Tie uz sārtu svēti raugās,
Sanākuši drūzmu drūzmām.
Tautas bērni, garā stipri,
Paceļ sirdis augstās dziesmās,
Kamēr sārta galā vectēvs
Nozūd tīrās, svētās liesmās …
Nozūd - izceļas no jauna,
Klusums svēts kad valda dabā,
Sirmie ozoli kad stāsta,
Sirmu teiku tautai glabā.
|
